Brīvprātīgo diena

[letonie]

Cēls mērķis, avantūra vai vienkārši izdevība?

5.decembris ir starptautiskā brīvprātīgo diena. Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, brīvprātīgo darbs nav ļoti izplatīts. Mēs skaidrojām, kādēļ cilvēki darbojas kā brīvprātīgie. Varbūt tas iedvesmos arī kādu no Jums.
/politika.lv/
Es ja tā godīgi ar nevienu organizaciju negribetu sasieties, pat nekā brīvpratīgais. Laikam jau ir parāk; augstas prasības, biju jaunāks pabāzu dažās vietās degunu un katru reizi saodu nelabu smaku - proti, ka "politiskajās" organizācījas muļķo cilvēkus (pārāk liels egoisms un ambīcijas, pat neskatoties, ka tam nebija nekāda pamata). Man labāk patīk pieķērties idejām, nevis izpildījumiem

[akusan]

Es pat vienu briidi apsveeru domu staaties LSDSP, jo Latvijai normâla sociâldemokrâtija ir vajadzîga un nav normâli, ka parlamentâ vienîgâ kreisâ partija ir uz krievu nacionâlismu balstîta. Bet tad mazliet padomâju - 1) nav laika, darbs un doktora studijas; 2) nav pârliecîbas, ka tieði ðî partija bûs tâ, kuras rindâs es gribçðu bût, bet politikâ partiju mainîtâji îpaði nekotçjas; 3) neatkarîba un brîvîba:) tas man ir svarîgi - galu galâ ja viòi kâdreiz ko sakarîgu paði izveidos, es taèu varçðu nobalsot par viòiem, man tâpçc nav jâsaistâs

[letonie]

Hmzs,
1) Partija jau nu nav brīvpratīgo iestādījums, bet gan savu mēŗķu realizēšanas kolektīvi
2) Nu pat pieņemot, ka tā ir bezatlīdzības sadarbības forma, tad LSDSP tiešām ir baigs unikums.
Nupatās kā Guntars Jirgensons skarbi izteicies par domi un partiju vispar - tā sakot tur no sociāļdemokratijas ne smakas, bet par ko viņi plēšas, ir pavisam cita bēda. Vel viena lieta, tepatās tīkla LSDSP paradas tikai pirms vēlēšānām, ar tādu attieksmi tālu neaizbrauksi Skaties kaut vai Anša Dobeļa emurāru: socialdemokrats.livejournal.com/ pēc vēlēšānām, kā ar nazi nogriezts, tā vietā lai strādatu vēl aktīvāk un labotu ieprieķsējās kļūdas. Un Ansis nav vecs komunistisks sakārnis, bet gan no jaunajiem, tā sakot cerība -- bet ņemoties pa to partiju nu drausmīgs karjerists kļuvis (man agrāk tā nešķita).

Bijušais Saeimas deputāts Leons Bojārs pat pauda aizdomas, ka notiek "LSDSP mērķtiecīga bīdīšana uz privatizāciju", jo domes sēdē tiekot pat izteikti viedokļi, ka "nabadzīgiem cilvēkiem nav vietas partijā".

Tāda ir tā sociāldemokrātu partija un tāda jau viņa ir kopš 90 gadiem, nekas nav mainījies un nu jau liekas ar nemainīsies.

[letonie]

brīvprātīgās kopējās piedalīšanās arčitektūras
angliski interese ir par:
---Designed-for-user participation ("open source, open standard, open arčitecture)
---Production and consumption blurred along entire process
---Invites participation at all levels in accordance with one's own logic
---Creation of joint value: Rising tide lifts all boats vs. Trickle down
---Network-enabled collaboration

izvelku iesākumam, pārtulkojot no sava topoša raksta kuŗa pagaidversija angliski ir kādas 25 lpp. plus 2 bibliografija:

mani nomāc tas, ka vēsturiski tečnoloģiski pārākas sabiedrības arvienu uzvarējušas tečnoloģiski vājākas, vienalga vai kultūras ziņā zaudētājas bijušas pārākas. evolūcija pastirpinājusi tos kas izcēlušies cietās vērtībās kur kontrole, spēks, manipulācija, uzvarētājs-paņem-visu (winner take all) stratēģijā valda. tomēr šī izveide ir ar cenu. patieso cenu (true cost) klasiskā ekonomika neievēro. šāda pieeja nonāk pie robežām (mutually assured destruction). mani tapēc interesē tečnoloģijas spēja nomākt vai atbrīvot, īpaši ņemot vērā rašanās nenoteiktība (emergence indeterminacy) ar kontroles ij manipulācijas sekām.

plašsaziņas (mass media) kļuvušas par galveno līdzekli iekļaut cilvēku kultūrā (enculturation). liela daļa no pieredzes attīstītās zemēs ir virtuāla (ne jau tikai datori bet visa plašsaziņu - reklāmas kultūra) kas veido narkotiski adiktīvu hiper-reālitāti (hyper reality).

tečnoloģiskas struktūras var būt gan (ārēja, no augšas) spaida (coercive) vai cilvēk-draudzīgākas pašveidojošas.

apstāklis, ka bagāti kļūst bagātāki bet nabagi ir vienkārši zaudētāji var saprast ar sistēmas teoriju. priekšrocības ir tam kas sistēmu saprotot arvienu kustās parocīgāk (first mover advantage). ar laiku resursi paredzami tiks koncentrēti dažu rokās bet tas kas ir visiem kopējs (commons) sarūk. ar kopējs domāju telpu kas ir fiziska, intelektuāla, vai virtuāla.

mani tapēc interesē struktūras kuŗas veido kopēju vērtību automātiski kā arčitektūras sekas. šāda rīcība arvienu tur kā atvērtu kopējo telpu (commons) ātrāk nekā to var piesavināt dažas intereses. šādas kolektīvi izstrādātas struktūras īpaši labi apraksta:

O'Reilly, Tim June 2004 Open Source Paradigm Šift
tim.oreilly.com/articles/paradigmšift_0504.html

kopējo vērtību veido vienkārši pašmīlīgi aģenti kas darbojās lai veicinātu paši savas intereses (collective user participation structures). tam pretīm var nostādīt pavēles - kontroles (command-and-control) hirarčijas arčitektūras.

pati saredzu šādas kolektīvas sadarbošanās struktūras kā folkloras processus plašsaziņu/ elektroniskā laikmeta versijas: no apakašas uz augšu, atgriezeniskas (bottom-up, grassrōts, fēdback). tas ir iepretīm pavēles - kontroles arčitektūrai kas tos izmet, atzīstot tikai no augšas uz apakšu.

filmā Matrix:
---Morpheus: Viss iesākās ar izvēli.
---Merovingian: "Nē. Ne nepareizi. Izvēle ir māņi (illusion) kas tiek izveidota starp tiem ar varu ar tiem bez.

kritiska organizēta masa nepieciešama lai veidotu kopējo vērtību (commons). arčitektūra jebkurā punktā kas darbojās kā iesākums nosaka iespējamas sistēmas mainīšanas spējas diapazonu. sistēmai izveidojoties, tās veidotāji meklē kā viņi var kontrolēt, pareģot tās attīstību caur kodiem ko izveido, lomas piedevē, saikļus/ attiecības ko uzstāda. filozofija kolektīvās piedalīšanās arčitektūrai atšķirās no Matriksa slēgtās, noteicošās sistēmas kuŗā tajā ieslēgtie zaudējuši nozīmīgu darbības spēju (agency), kā arī no Brave New World soma narkotizētiem.

īpašniek-patentētā (proprietary) pasaule arī ir izmantojusi kolektīvās piedalīšanās arčitektūru savām vajadzībām, atbilstoši savam dzīves skatam kas līdz šim nav adekvāti interesējies vai bijis atbildīgs par kopējo labumu (common gōd) tā novedod pie dzīves filozofijas, kuŗā varmacības vara ir stiprāka vērtība nekā sadarbības uz kopējām vērtībām, labuma.

aija